.**
.
.
.
.
.
Pasēdēt uz sola piecas minūtes ar tevi
Un vērot cilvēkus, kas tur ir
Runāt par labiem laikiem, kas aizgājuši vai kas vēl nāks
Glāstot rokā tavus mazus pirkstus
Tad pabarot stulbus baložus
Padzenāt viņus, pa jokam speŗot ar kāju
Un dzirdēt tavus smieklus, no kā plaisa mūŗi
Un kas spēj dziedināt manas brūces
Pastāstīt mazliet par to, kāds es biju, kad biju sīkais
Par pasakainiem saldumiem, ko spērām no tirgotāja
"Karansaku"* un "Minto"*, karameles par vienu franku
Un par "Laimīgo mistrālu"*
Pastaigāties lietū piecas minūtes ar tevi
Un vērot dzīvi, kāda tā tur ir
Pastāstīt tev par Zemi, norijot tevi ar acīm
Parunāt ar tevi par tavu māti mazliet
Un lēkt peļķēs, lai pakaitinātu
Padauzīt tupeles, uzjautrināties
Un dzirdēt tavus smieklus it kâ jūras šalkas
Apstāties, iet atpakaļ
Stāstīt par veco labo "Karambaru"*
Par "Kokoboeru"* un īstām krāsainām karamelēm
Kas kusa uz lūpām un kas lipa pie zobiem
Un par "Laimīgo mistrālu"*
Pasēdēt uz sola piecas minūtes ar tevi
Un vērot sauli, kas riet
Runāt par labiem laikiem, kas aizgājuši, lai jau...
Pateikt tev, ka ļaunie – tie neesam mēs
Ja esmu traks, tad tikai tavu acu dēļ
Jo tās izmanto priekšrocību būt divatā
Un dzirdēt tavus smieklus, ceļoties augstu augšā
Ka apklust putnu kliedzieni
Beidzot stāstīt tev, ka vajag mīlēt dzīvi
Un mīlēt to, neskatoties, ka laiks ir slepkava
Un aiznes ar sevi bērnu smieklus
Un "Laimīgo mistrālu"*
Un "Laimīgo mistrālu"*