Es atdotu vārdus, kas mīt manā dzejā
Noti pa notij es palaistu vējā
Atdotu kustības, kas manā dejā
Es atdotu visu dēļ tava “jā”
Tu mana diena, tu mana nakts
Tu mani sapņi, mans Ēdenes dārzs
Es atdotu laiku un ļautu tev būt
Es turētu vilni, kas krastu grib gūt
Paceltu spārnos katru “varbūt”
Es atdotu miegu, lai sapņi varētu kļūt
Tu mana diena, tu mana nakts
Tu mani sapņi, mans Ēdenes dārzs
Ieelpot tevi kâ pēdējo reizi,
bet ne pēdējo reizi sagaidīt
vasaras karstāko tveici
un izdzert uzreiz(i)
Dosimies tālāk par pasaules malu
Tālāk par tālu, tur, kur nekā nav
Stāvēs tur laiks un laikam mēs līdzi
vērosim gaismu, kas visumā stīdz
Dosimies tālāk par pasaules malu
Meklēsim esību, ļausim tai augt
Stāvēs tur laiks un laikam tu līdzi,
Jo laikam arī tu tīc
Tu mana diena, tu mana nakts
Tu mani sapņi, mans Ēdenes dārzs