Man bij viena balta pupa,
Kur es to iestādīju?
Iestādiju dārziņâ
Baltâ smilšu kalniņâ.
Tā uzauga liela gaŗa
Līdz pašàm debesīm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zariņiem,
Es redzēju Dieva dēlu
Siekiem bites mērījot.
Es nokalu zobentiņu
No tiem bišu dzeloņiem.
Es nodūru Vella māti
Ar to bišu zobentiņu,
Man nošķīda brūni svārki
Ar tàm Vella asinīm.
Mīļai Mārai pavaicāju:
Kur es viņus izmazgāšu?
- Mazgà, puisīt, tâi upê,
Kur deviņas straumes skrien.
Mīļai Mārai pavaicāju:
Kur es tos izžāvēšu?
- Žāvè, puisīt, tâi dārzâ,
Kur deviņas saules spīd.
Mīļai Mārai pavaicāju:
Kur es viņus sarullēšu?
- Rullè, puisīt, tâi rullî,
Kur deviņas ruļļu meitas.
Mīļai Mārai pavaicāju:
Kur es viņus novalkāšu?
- Valkà, puisīt, tâi dienâ,
Kad deviņas saules spīd.