Ne viss ir melns, ne arī balts, kâ izskatās
Teica vīrs, kam kalēja sirds
Ja būtu tâ, tad būtu tâ, kâ pasakā
Kur stikla kalns un zelta zirgs
Ko nevar celt, nevar nest, jo nevar noturēt
Kâ būs lemts, tâ notiksies
Upes plūst, upes tek pār milzu akmeņiem
Un to ceļā nekas nestāsies
Mainīgs vējš pār pasauli pūš
Raujot lapas izmaina mūs
Kam pieder laiks, tam pieder viss un vēl mazliet
Aplis nebūs nekad noslēdzies
Un tâpat vien, un tâpat vien tas nebeigsies
Plūdīs viss un mainīsies
Un kâ ik dien' saule aust un iet uz rietumiem
Zvaigznes dzimst un mēs tām līdz
Bet kaut kur tur, it nekur – dziļi dziļā tālumā
Visums mainās un ir bezgalīgs
Mainīgs vējš pār pasauli pūš
Raujot lapas izmaina mūs