Mīlestība pa asinsvadiem
Nenovēršama ieiet domās tavās
Izstieptām rokām un nobrāztiem ceļgaliem
Viņa lūdzas: Vēl, vēl, vēl, vēl paliec
Kad vakars tumst
Vējš atnesīs man tavu balsi
Kâ var tik... Kâ var tik...
Kâ var tik maigi nebūt?
Ceļi līkumo apaļām mugurām
Aizvērtām acīm tu atrodi atslēgas manas
Cauri miglai un pāri ūdeņiem
Malduguns aizvedīs tevi mājās
Kad vakars tumst
Vējš atnesīs man tavu balsi
Kâ var tik... Kâ var tik...
Kâ var tik maigi nebūt?
Ienāc, novelkot atmiņu drēbes
Lēni pa manām durvīm ienāc
Bez bailēm, bez atmiņām pieslēdz
Tālās gaismas uz atvadām, projām ejot
Kad ausīs rīts
Putni dzied tavā valsī
Kâ var tik... Kâ var tik...
Kâ var tik maigi nebūt?
Kâ var tik... Kâ var tik...
Kâ var tik... Kâ var tik...
Kâ var tik... Kâ var tik...
Kâ var tik maigi nebūt?