Lai ar vieglu roku, lai ar mīļu domu,
Visus svešus vārdus aizslaucītu nost,
Māte mani auklējusi, auklējusi tinot
Savas pašas vārda autiņos.
Māte mani auklējusi, auklējusi
Savas pašas vārda autiņos.
Ne jau dzimtas dārglietas vai nauda,
Kuŗam tika dārgākais pats dots.
Trejas meitas mātei, es visbagātākā,
Jo man mātes vārdu nēsāt gods.
Trejas meitas mātei, es visbagātākā,
Jo man mātes vārdu nēsāt gods.
Tâ kâ gaiša dvaša, tâ kâ asins smaga
Mātes roka krustā pāri sejai slīd.
Kâ lai paspēj vienā pasaulē un mūžā
Mātes doto vārdu atpelnīt?
Kâ lai paspēj vienā pasaulē un mūžā
Mātes doto vārdu atpelnīt?