Zālē ugunis deg, klusa mūzika skan
Kâ ar taureņa spārnu tu pieskāries man
Un es ieritēju tavās rokās kâ izkusis sniegs
Kâ no pasakas tu esi atlidojis
Apkārt brīnuma gaidās virpuļo viss
Te tas ir, manas ilgas pēc tevis un nevaldāms prieks
Mēs ar tevi dejosim – caur desmit vasarām
Mēs ar tevi dejosim – caur prieka asarām
Mēs ar tevi dejosim līdz visi pulksteņi reiz apstāsies
Mēs ar tevi dejosim – kâ lapas rudenī
Mēs ar tevi dejosim – kâ viļņi ūdenī
Mēs ar tevi dejosim līdz mūsu mīlestība nepāries
Viena vienīga mūzika apkārt un viss
Kamēr sirds mana jutīs, tâ neapklusīs
Divi vien šajā zālē šo deju par likteni sauc
Kâ no pasakas senas ir šī aina ko redz
Zāles lukturī jau kāds uguni dedz
Bet mēs dejosim vēl, jo mums abiem tas nozīmē daudz
Mēs ar tevi dejosim – caur desmit vasarām
Mēs ar tevi dejosim – caur prieka asarām
Mēs ar tevi dejosim līdz visi pulksteņi reiz apstāsies
Mēs ar tevi dejosim – kâ lapas rudenī
Mēs ar tevi dejosim – kâ viļņi ūdenī
Mēs ar tevi dejosim līdz mūsu mīlestība nepāries