Es skatos mēnesī un mēness redz mani,
Mēness redz arī to, kuŗu mīlu es.
Svētī, Dievs, mēnesi un svētī, Dievs, mani
Un svētī, Dievs, arī to, kuŗu mīlu es!
Viss pasaules skaistums tiek glabāts un pasargāts debesīs,
Ja atver tām sirdi, tad skumjas kâ migla drīz pagaisīs,
Kad sudraba zvaigznēs mirdz nakts un mēness tās saskaitīs,
Lai kur arī būtu mana sirds, caur to tevi atradīs.
Es skatos mēnesī un mēness redz mani,
Mēness redz arī to, kuŗu mīlu es.
Svētī, Dievs, mēnesi un svētī, Dievs, mani
Un svētī, Dievs, arī to, kuŗu mīlu es!
Visaugstākie kalni nes mieru mums vienmēr, kad sirds mums skumst,
Un vienmēr ir silti, ja esam mēs blakus, kad vakars tumst,
Cik tuvu vai tālu mūs dzīves ceļš steigā ir aizvedis,
Lai kur arī būtu mēs redzam šīs vienotās debesis.
Es skatos mēnesī un mēness redz mani,
Mēness redz arī to, kuŗu mīlu es.
Svētī, Dievs, mēnesi un svētī, Dievs, mani
Un svētī, Dievs, arī to, kuŗu mīlu es!