Pār mani mēma debess plešas,
Un mēma, mēma pļava zied.
Kāpēc es atkal esmu bešā,
Kāpēc man vajag tukšā iet?
Kāpēc man vajag iet un meklēt
To balsi, kuŗa pelnos dun?
Klau, vēji maldās dziļi eglē,
Un vijole tur raud kâ suns.
Ej un dedz,
Sadedz savu balsi meklējot.
Tikai savu balsi vienīgo,
Tikai savu balsi, balsi to.
Pār mani liecas mēmi zari.
Bet varbūt tās ir stabules,
Un es kâ mēmais, es kâ mēmais.
Bet ja nu jūra esmu es.
Un ja nu viss ir dzīvs un ziedošs,
Un pelnos vīru koŗi dun,
Un ja nu dvēsele dzied eglēs,
Un savu likteni smilkst suns.
Ej un dedz,
Sadedz savu balsi meklējot.
Tikai savu balsi vienīgo,
Tikai savu balsi, balsi to.