Linda Leen - Pamosties

Re, kā snieg un aizmieg smaidot bēdas,

No rīta modīsies, un izrādīsies prieks.

Mēs satiksimies tur,

Kur leduspuķes izplauks saulessārtā,

Līdzi viņām kusīs skumju sniegs.

Mazi bērni pārvērtušies pārslās,

Izlemt nevar - aizlidot vai krist?

Ledus dūrīti kāds atsildījis glāstā,

Sava izrobota sirds no smaida dzimst.

Nebaidies, ja parāk ilgi snidzis,

Pārāk ilgi ledojusi sirds,

Tas, kurš nav zem sniega kārtas midzis,

Nevar arī pavasarī pamosties, pavasarī pamosties.

Re, kā snieg un aizmieg smaidot bēdas,

No rīta modīsies, un izrādīsies prieks.

Kāda maza, nosalusi delna,

Tavā logā saule grims,

Pār vaigiem pavasaris līst un mostas sirds.

Nebaidies, ja parāk ilgi snidzis,

Pārāk ilgi ledojusi sirds,

Tas, kurš nav zem sniega kārtas midzis,

Nevar arī pavasarī pamosties,

Nebaidies,

Nebaidies,

Nebaidies,

Ja

pārāk ilgi snidzis,

Pārāk ilgi ledojusi sirds,

Tas, kurš nav zem sniega kārtas midzis,

Nevar arī pamosties,

Nebaidies,

Nebaidies,

Nebaidies,

Tas, kurš nav zem sniega kārtas midzis,

Nevar arī pavasarī pamosties.