Vēstule Ziemassvētku vecītim
Ko tu raksti ar manām rokām
Un jauks zīmējums
Lai viņam parādītu ceļu.
Tavas pavisam mazas rociņas kustās
Lai man liktu rakstīt ātrāk
Jo ragaviņas taisās aizbraukt
Un draiskuļiem jāiet gulēt.
Tu gribi busiņu un tamtamu
Pūci, kas runā angliski
Un kurpes kundzei
Kas dzīvo ārā visu gadu
Jaunu sirdi tēvocim Benam
Un lai Luīze tevi nobučotu
Kopš trešdienas bez seirēnām
Redzēt zemi, kuŗā esmu dzimis.
Dzīve griežas juceklī
Un burti
Izzūd sniegā
Un apakš sapņiem,
Dažreiz ir lamatas.
Dzīve griežas
Un griež karuseli
Bet lūk:
Nevienam nav īsti savas vietas
Kâ mēs dodamies uzbrukumā
Un kâ mēs aizstāvamies
Loikam džemperi, kas kairina
Leonam akordeonu
Un tad elektrisko vilcienu
Un skumjas, kas izgaist
Mazāk cilvēku, kas ķīvējas
Mazāk nosmērēto putnu
Spilveni kaujas laukam
Un konfektes atmiņai
Dzeja, kas atbalsojas
Un lai mans draugs atgrieztos
Lai viņam ataugtu mati
Lai mēs uzjautrinātos
Bez viņa es gaŗlaikojos skolā
Kāpēc dzīve tâ apstājas?
Vai mīlestība palīdz?
Vai Zeme tiešām griežas?
Saki, vai dāvanai tiek visiem?
Dzīve griežas juceklī
Un burti
Izzūd sniegā
Un apakš sapņiem,
Dažreiz ir lamatas.
Dzīve griežas
Un griež karuseli
Bet lūk:
Nevienam nav īsti savas vietas
Kâ mēs dodamies uzbrukumā
Un kâ mēs aizstāvamies
Tava mazā vēstule mani pamodina
Ar vārdiem, kādus vairs nemēdz dzirdēt
Un izšķīduša sniega pikas
Slīd no manām acīm
Tavās debesīs