Ir vārdi, kas dedzina manus sapņus
Tik daudz aizliegtā manās lupās,
ka es neatzīstos
Man ir tik daudz kaisles, kas apklust
Tik daudz vēlmju, kam patīk
palikt bez balss
Man priekšā ir dzīve, ko es neuzdrīkstos
Man sirdī ir vēlme, ko es atstāju tur
Es dzirdu dziedam naktīs
vārdus, ko nesakām
Ir klusumi, kas sāpina,
kad jūtas aizsedzas
ar nepateikto, kas žņaudz
Par spīti skatieniem, kas apsūdz,
mani ideāli nes manu dvēseli
pretī vārdiem, kas cer
Man priekšā ir dzīve, ko es neuzdrīkstos
Es dzirdu dziedam naktīs
vārdus, ko nesakām
Zinu, ka nekas nav pilnīgs
Zinu visus neizdevušos randiņus
Man būs dzīve, ko es gribēju
Uzdrīkstēties dziedāt naktīs…
vārdus, ko nesakām
Es dzirdu vārdus…
Vārdus, ko nesakām
Vēlmi, ko neīstenojam
Dzīvi, ko neuzdrīkstamies
Uzdrīkstēties vārdus…
Vārdus, ko nesakām
Vēlmi, ko neīstenojam
Dzīvi, ko neuzdrīkstamies
Dzīvi, ko neuzdrīkstamies
Vārdus, ko nesakām