Tībalt, Tībalt, tu tūlīt mirsi
Tībalt, Tībalt, beidz smieties
Tu esi vien švīts, nē, tu esi sliktāks!
Tava dvēsele klibo, bet tev liekas, ka tu skrien
Tava balss, tava gaita
Viss, kas ir tevī, izraisa manī riebumu
Tībalt, Tībalt, tu tūlīt mirsi
Merkuti, paskaties uz sevi!
Tev ir raksturs, bet tas arī viss
Tu esi vien āksts, neizdevies dzejnieks
Un kad es dzirdu tavu vārdu
Es aizspiežu degunu. Tagad, viss ir beidzies
Kopš mūsu bērnības man bija tik viena doma
Beidzot mana pacietība tiks apbalvota
Merkuti, es tevi tūlīt nogalināšu
Beidziet! Jūs esat traki, jums nav tiesību
Nokaujot viens otru, jūs nokausit mūsu idejas un likumus
Beidziet!
Dzīvot, visi grib dzīvot
Bez naida, neejot bojā
Dzīvot, runāt vienam ar otru, cienīt vienam otru
Un pat mīlēt vienam otru
Brīvi, mēs visi esam brīvi
Lai nesekotu, lai atteiktos
To dēļ, ko jūs mīlat, jūsu mātes, jūsu sievas
Aizmirstiet naidu, aizvāciet ieročus
Dzīvot un iedzert par veiksmi
Apreibuši, bet ne no atriebības
Dzīvot, visi grib dzīvot
Bez naida, neejot bojā
Dzīvot, runāt vienam ar otru, cienīt vienam otru
Un pat mīlēt vienam otru
Beidziet, jūs esat traki, jums nav tiesību, nē
Nāve gaida savu stundu, gaidiet savējo
Neizdariet kļūdu, nedariet ļaunumu
Dzīvot, lai saprastos, dzīvot, lai novecotu kopā
Viņš mani nīst, jau ilgu laiku, nē, Romeo
Viņa augstprātība, tas ir pārāk! Kâ nikns suns
Gļēvulis, kas tic savai drosmei
Par ko tu domā, tu neesi karalis, nē!
Tu esi kâ mēs, pat sliktāks par mums
Lūk, būdams mīlestības pilns, tu uzčurā maigumam
Tu esi kâ maitas, kas gaida vājuma brīdi
Dzīvot, dzīvot ir cīnīties, dzīve nav nekāds teātris
Dzīvot, brīvam...
Dzīvot, visi grib dzīvot, bez naida, neejot bojā...
Dzīvot, runāt, cienīt un pat mīlēt vienam otru...
Dzīvot...