Le Café des trois colombes [Latvian translation]

Nansī pilsēta ziemā, slapjš sniegs

Kāda meitene ienāk kafejnīcā

Es dzeŗu savu dzērienu, viņa apsēžas blakus

Es nezinu kâ uzsākt sarunu

Par lietu, skaistu laiku, tajā nav nekā īpaša

Bet to vajag, lai tikt pie viņas zvaigznes

Tad nāk brīdis, kad mēs runājam par sevi

Un sniegs ir izkusis zem mūsu soļiem

Esam iepazinušies Triju dūju kafejnīcā

Neaizņemto mīlnieku randiņā

Mums bija labi, mēs jutāmies vieni pasaulē

Mums nekā nebija, bet mums bija visa dzīve

Nansī pilsēta pavasarī, ap pusdienlaiku

Viņa mani mīl un es viņu mīlu arī

Mēs staigājam runājot, mēs tēlojam filozofus

Es viņu fotografēju tūkstoš reižu

Mazas kafejnīcas visur apkārt laukumam

Saulē ierīkojušas savas terases

Bet bija pārāk daudz gaismas un trokšņa

Mēs gaidījām, kad iestāsies nakts

Mēs tikāmies Triju dūju kafejnīcā

Neaizņemto mīlnieku randiņā

Mums bija labi, mēs jutāmies vieni pasaulē

Mums nekā nebija, bet mums bija visa dzīve

Nansī pilsēta, tas ir tālu, tas ir pasaules malā

Tā attālinās ar katru dzimšanas dienu

Bet esmu drošs, manas skumjas atceras

Laimi, kas gadījusies Lotringā

Viņa ir devusies pa citu ceļu

Kas nav bieži krustojies ar manējo

Esmu tevi aizmirsis, bet tas ir pāri maniem spēkiem

Man sanāk domāt par tevi

Mēs tikāmies Triju dūju kafejnīcā

Neaizņemto mīlnieku randiņā

Mums bija labi, mēs jutāmies vieni pasaulē

Mums nekā nebija, bet mums bija visa dzīve