Laiks mani pakaŗ kâ uzvalku skapī,
Kur to ēd visas pasaules kodes.
Laiks mūs pakaŗ kâ uzvalkus skapī,
Kur tos ēd visas pasaules kodes.
Laiks mūs pakaŗ kâ uzvalkus skapī,
Kur tos ēd visas pasaules kodes.
Laiks mani pakaŗ kâ kreklu uz auklas,
Kur to plēš visi pasaules vēji.
Laiks mūs pakaŗ kâ kreklus uz auklas,
Kur tos plēš visi pasaules vēji.
Laiks mūs pakaŗ kâ kreklus uz auklas,
Kur tos plēš visi pasaules vēji.
Laiks mūs pakaŗ kâ krustu sev kaklā,
Un tiem pāri tek asiņu sāls.
Laiks mūs pakaŗ kâ krustu sev kaklā,
Un tiem pāri tek asiņu sāls.
Laiks mani pakaŗ kâ katlu uz uguns,
Un tā putra būs jāizstrebj man.
Laiks mūs pakaŗ kâ katlus uz uguns,
Un tā putra būs jāizstrebj mums.
Laiks mūs pakaŗ kâ katlus uz uguns,
Un tā putra būs jāizstrebj mums.
Laiks mani pakar kâ atslēgas vadzī,
Labāk ciet, lai ir cilvēka sirds.
Laiks mūs pakar kâ atslēgas vadzī,
Labāk ciet, lai ir cilvēka sirds.
Laiks mūs pakar kâ atslēgas vadzī,
Labāk ciet, lai ir cilvēka sirds.
Laiks mūs pakaŗ kâ šūpoles kokā,
Lai mums jūk, kas ir labs, kas ir ļauns.
Laiks mūs pakaŗ kâ šūpoles kokā,
Lai mums jūk, kas ir labs, kas ir ļauns.
Laiks, ko Tu stiepies kâ siekala līdz
Man no kaŗa un asiņu dienām?
Viss ir jauns, viss ir jauns, viss ir cits.
Cik Tu pakar, cik nosit,
Cik spied dubļos uz ceļiem,
Tik es slienos, tik ceļos,
Tik es slienos, tik ceļos.
Pirms es aizeju veļos,
Vēlos mazgāties tīrs.
Cik Tu pakar, cik nosit,
Tik es mīlu tik ceru,
Tik es pasaulei deru,
Cik es mīlu un ceru.
Pirms es mūžību veŗu,
Vēlos mazgāties tīrs.
Laiks, ko Tu stiepies kâ siekala līdz
Man no kaŗa un asiņu dienām?
Topi jauns, topi jauns, topi cits!
Ko Tu stiepies kâ siekala līdz?