Viņa atnāca pie manis kādā rītā,
kādā vientuļā svētdienas rītā,
viņas garie mati plīvo
ziemas vidus vējā.
Es nezinu kā viņa atrada mani,
jo es staigāju tumsā,
un iznīcība guļ man apkārt,
no cīņas, kuru es nevarēju uzvarēt.
[Piedziedājums:]
Ahhhahhhahhahahhhahhhahhh ...
Tad viņa man prasīja mana ienaidnieka vārdu.
Es teicu: "Vajadzība dažos vīros
cīnīties un nogalināt savus brāļus
nedomājot par mīlestību vai dievu."
Un es lūdzu viņu: "Dod man zirgus,
lai nomīdītu manus pretiniekus!"
Tik dedzīga bija mana kaisle
Iznīcināt šo dzīves atkritumu.
[Piedziedājums]
Bet viņa nedomātu par kauju,
kas padara vīrus par dzīvniekiem,
tik viegli uzsākamu un tomēr
neiespējami pabeidzamu.
Jo viņa ir visu vīru māte,
kas konsultēja mani tik gudri, ka
Es baidījos atkal iet viens
un jautāju vai viņa paliks.
[Piedziedājums]
"Ak, Lēdija, sniedz savu roku
vai ļauj man atpūsties šeit, tev blakus!"
"Tici un uzticies mieram!"
Viņa teica un piepildīja manu sirdi ar dzīvību.
"Spēks nav grupā.
Atbrīvojies no maldiem.
Bet kad tev vajag mani
esi drošs, es nebūšu tālu prom."
[Piedziedājums]
Tā runājusi viņa novērsās
un lai gan neatradu vārdus, ko teikt
Es stāvēju un skatījos līdz
Es redzēju viņas melno mantiju pazūdam.
Mans darbs nav vieglāks,
bet tagad es zinu, ka neesmu viens.
Es atrodu jaunu sirdi katru reizi
Es domāju par to vējaino dienu.
Un ja kādu dienu viņa atnāk pie tevis
smelies gudrību no viņas vārdiem.1
Ņem drosmi no viņas kā savu balvu
un pasveicini no manis.
[Piedziedājums atkārtojas]
1. Burtiski - dzer dziļi no viņas vārdiem tik gudriem.