À la gueule des noyés [Latvian translation]

Gaismas pātagotā

Jūra kâ traka dzen

Tās vientuļos kliedzienus

Uz ostas bojām

Bērns spēlējas ārā

Ar visu sirdi tīklos

Lai izaicinātu likteni

Metot oļus

Drīz pienāks laiks

Viņš pametīs bērnību

Smiedamies par savām bailēm

Viņš izmēģinās savu laimi

Tālāk par apvārsni

Tur, kur tumsa izzūd

Viņam jāsadedzina visi tilti

Lai atrastu ceļu

Lai atrastu savu ceļu

Viņš zina, ka ausma nav uzticīga

Un viņa liktenis ir kâ šīs bangas

Kas nekad neizpleš savus spārnus

Viņš zina, ka nekas nav nežēlīgāks

Par klusumu, ko veļ jūra

Kâ glāstu vai saucienu

Viņš zina

Tad viņš dosies

Gluži tâpat kâ viņa brālis

Par kuŗu viņš runā pavisam klusu

Vakaros savās lūgsnās

Šeit nemēdz raudāt

Par kuģa pazušanu

Katram ir savas sāpes

Ko glabāt dziļi sirdī

Viņš zina, ka ausma nav uzticīga

Un viņa liktenis ir kâ šīs bangas

Kas nekad neizpleš savus spārnus

Viņš zina, ka nekas nav nežēlīgāks

Par klusumu, ko veļ jūra

Kâ glāstu vai saucienu

Viņš zina

Kortežs ir pagājis

Viņš tam nav sekojis

Viņš vairs neskaitīs lūgsnas

Viņš zina, ka viņš ir izaudzis

Nu, saspiežot zobus

Viņš met oļus

Zudušo sejā

Lai redzētu, kâ raud jūra