Esmu viņu meklējis visur, esmu apbraucis apkārt pasaulei
no Venēcijas līdz Javai, no Manilas līdz Ankorai,
no Žannas līdz Viktorijai, no Venēras līdz Džokondai
Es viņu neesmu atradis un es viņu joprojām meklēju
Es neko nezinu par viņu un tomēr es viņu redzu
Esmu izdomājis viņai vārdu, es dzirdu viņas balsi
Esmu uzzīmējis viņai ķermeni un zīmēju viņai seju
Viņas tēls un mīlestība veido tagad vienu attēlu
Viņai ir šis romantisko meiteņu skaistums
un nevainīgs skatiens kâ Botičeli gleznā
Viņas siluets ir kâ mītiskajām jaunavām,
kas sajūsmina mūzejus un pusaudžus
Viņas gaita līdzinās bērna atmiņām,
kas grozās manā galvā un dejo sapņos
Viņas pieri sedz izspūruši zeltaini mati,
ko plivina jūras vējš un saule
Es varētu jums stāstīt par viņas acīm, viņas rokām
Es varētu jums stāstīt par viņu līdz rītam
Viņas mīlestība ir mana dzīve, bet ko līdz sapņošana?
Es viņu esmu meklējis visur, es viņu neesmu atradis
Viņš varētu mums stāstīt par viņas acīm, viņas rokām
Viņš varētu mums stāstīt par viņu līdz rītam
Viņas mīlestība ir viņa dzīve, bet ko līdz sapņošana?
Viņš viņu ir meklējis visur, viņš viņu nav atradis
Vai viņa ir tālu no šejienes? Vai viņa ir man blakus?
Es vēl neko nezinu, bet zinu, ka viņa eksistē
Vai viņa ir grēciniece vai karaļmeita?
Nav nozīmes viņas izcelsmei, jo es esmu mākslinieks
Lai mīlestība nosaka likumus