No kurienes nāk laime? Kur dīgst sapņi?
Un mūsu siržu gaisma, kad sākas diena?
Kur slēpjas mīlestība, kad tā guļ?
Ir tik daudz lietu, ko mēs nezinām.
Vai ir jāizvēlas dzīve bez labojumiem
vai uzrakstīt nepārlasot un sekot piedzīvojumam?
Nākotne mums spēle akordus,
ko mēs vēl nevaram atpazīt.
Man vajadzēja ceļojumus un mirāžas, lai būtu pārliecinātam sevī
Šodien es zinu, ka es [nekā] nezinu
Nejautā, kur ir taisnais ceļš
Pat ja katram ir savs,
neviens nepazīst savu ceļu,
un tas ir šaubu skaistums.
Ja tu zaudē vienu kauju,
dod savai dzīvei citu iespēju.
Neviens nezina iepriekš
visas smaržas, ko mēs baudām,
un tas ir šaubu skaistums
Kur aiziet mūsu lūgsnas?
Kur beidzas debesis?
Kas klausa gar ceļu,
kad mūsu balsis sajaucas?
Mēs dziedam trauslu melōdiju,
mēs virzāmies uz priekšu, pazuduši rindā.
Pagātne mums seko,
mēs redzam to no tāluma,
tā ir labi paslēpusies. Vai tā zina, kas ir rītdiena?
Mums dažreiz ir jāatsakās [no kaut kā],
lai atrastu labāko sevī.
Tev būs jāklīst
dejojošās naktīs,
lai saprastu beigās,
ka mēs nezinām nekad savu likteni.
Nejautā, kur ir taisnais ceļš
Pat ja katram ir savs,
neviens nepazīst savu ceļu,
un tas ir šaubu skaistums.
Ja tu zaudē vienu kauju,
dod savai dzīvei citu iespēju.
Neviens nezina iepriekš
visas smaržas, ko mēs baudām,
un tas ir šaubu skaistums.
Nav nekādas jēgas zināt
mūsu pilsētu krāsas,
sāpes vai vēlmes.
Mēs sapratīsim vēlāk
to, ko mums saka šodiena.
Es nezinu stāstu,
savu ceļu, es to rakstu uz bezgalīga lapas.
Par to, ko es rakstīšu rīt,
es nezinu it nekā.
Nejautā, kur ir taisnais ceļš
Pat ja katram ir savs,
neviens nepazīst savu ceļu,
un tas ir šaubu skaistums.
Ja tu zaudē vienu kauju,
dod savai dzīvei citu iespēju.
Neviens nezina iepriekš
visas smaržas, ko mēs baudām,
un tas ir šaubu skaistums.
Nejautā, kur ir taisnais ceļš
Pat ja katram ir savs,
neviens nepazīst savu ceļu,
un tas ir šaubu skaistums.
Ja tu zaudē vienu kauju,
dod savai dzīvei citu iespēju.
Neviens nezina iepriekš
visas smaržas, ko mēs baudām,
un tas ir šaubu skaistums.