Zini, es nekad neesmu bijis tik laimīgs kâ torīt
Mēs gājām pa pludmali mazliet līdzīgai šai
Bija rudens, rudens ar skaistu laiku
Gadalaiks, kāds mēdz būt tikai Ziemeļamerikā
Tur to sauc par indiāņu vasaru
Bet tā bija vienkārši mūsu [vasara]
Gaŗajā kleitā tu atgādināji Marijas
Loransinas gleznu
Un es atceros, es ļoti labi atceros,
ko tu man torīt teici
Ir pagājis gads, gadsimts, mūžība
Mēs iesim, kur tu gribēsi un kad tu gribēsi
Un mēs mīlēsim viens otru līdz mīla būs mirusi
Visa dzīve būs līdzīga šim rītam
Indiāņu vasaras krāsās
Šodien es esmu ļoti tālu no tā rudenīgā rīta
Bet jūtos tâ, it kâ es esmu tajā [rītā]
Es domāju par tevi
Kur tu esi?
Ko tu dari?
Vai es tev vēl eksistēju?
Es vēroju šo vilni, kas nekad nesasniegs kāpu
Redzi, gluži kâ vilnis es guļu uz smiltīm
un es atceros
Es atceros saules un laimes plūdumus,
kas plūda gar jūru
Ir pagājusi mūžība, gadsimts, viens gads
Mēs iesim, kur tu gribēsi un kad tu gribēsi
Un mēs mīlēsim viens otru līdz mīla būs mirusi
Visa dzīve būs līdzīga šim rītam
Indiāņu vasaras krāsās