Tā visam cauri izdziedas,
tā aizstāv vājāko un aijā
Tāds noslēpums, kas bērnību
no tagadnes prom paijā
Kâ dzija dziedina,
kur cimdam pušu caurums,
tā aizstāv tālāk nekâ iespējams,
tā ilgāk kopā būs par mums
Tad pēkšņi kaut no kurienes,
tad pēkšņi kaut no kurienes,
lūk, tava dziesma skan,
tā balsī tavā rodas,
tā nepieder vairs man
Lūk, tava dziesma skan
Lūk, tava dziesma skan
Tā balsī tavā rodas,
tā nepieder vairs man
Lūk, tava dziesma skan
Tā nekad nebeidzas,
tā allaž mazliet steidzas
No dziļumiem tās košais siltums
virs zemes uznes prieku mums
Tai pasniedz ziedus aumaļām,
tie paši sevi noplūkt spēj
Kopš dzīves priekškars atčīkst vaļā
es dzīvoju šīs skaņas dēļ
Tad pēkšņi kaut no kurienes,
tad pēkšņi kaut no kurienes,
lūk, tava dziesma skan,
tā balsī tavā rodas,
tā nepieder vairs man
Lūk, tava dziesma skan
Lūk, tava dziesma skan
Tā balsī tavā rodas,
tā nepieder vairs man
Lūk, tava dziesma skan
Tas klusums pārvērtās par mums,
tas klusums tagad pārtrūkst
Tas klusums pārvērtās par mums,
tas klusums tagad pārtrūkst
… kaut no kurienes,
tad pēkšņi kaut no kurienes,
lūk, tava dziesma skan,
tā balsī tavā rodas,
tā nepieder vairs man
Lūk, tava dziesma skan
Lūk, tava dziesma skan
Tā balsī tavā rodas,
tā nepieder vairs man
Lūk, tava dziesma skan
Lūk, tava dziesma skan