L'àguila negra [Latvian translation]

Kādā jaukā dienā vai varbūt naktī

pie jūras es biju aizmigusi,

kad pēkšņi debesis piepildījās ar gaismu

un melns putns uzrādās no nekurienes.

Lēnām sitot spārnus,

lēnām viņš lidoja riņķojot.

Tuvojoties man, viņš rimās

un it kâ nokritis no debesīm, putns apstājās.

Acis bija rubīna krāsā

un spalvas nakts krāsā.

Un uz pieres, ar tūkstoš maigiem stariem,

putnam, kronētam karalim bija zils dimants.

Ar knābi manai sejai pieskārās,

viņa kakls bija manā rokā.

Tieši tad es sapratu, kas,

kāds pagātnes tēls, gribēja atgriezties pie manis.

Labs putns, aiznes mani uz valsti

citā laikā, esi mans draugs.

Kâ agrāk skaidros bērna sapņos

zvaigznes, vēl vairāk zvaigžņu mirgos.

Kâ agrāk skaidros bērna sapņos,

kâ agrāk uz balta mākoņa,

kâ agrāk, tu un es aizdedzināsim sauli

un atmiņu salā lai līst lietus...

Melnais putns pacēla acis pretī saulei,

un pretī debesīm ar vienu rāvienu aizlidoja.

Kādā jaukā dienā vai varbūt naktī

pie jūras es biju aizmigusi,

kad pēkšņi debesis piepildījās ar gaismu

un melns putns uzrādās no nekurienes.

Lēnām sitot spārnus,

lēnām viņš lidoja riņķojot.

Tuvojoties man, viņš rimās

un it kâ nokritis no debesīm, putns apstājās.