Kādā skaistā dienā vai varbūt naktī
Pie kāda ezera es biju aizmigusi
Kad pēkšņi pārplēšot debesis
Un nākot no nekurienes uzrodas melns ērglis
Lēnām, ar izplestiem spārniem
Lēnām, es to redzēju riņķojam
Man blakus, trokšņojot ar spārniem,
Kâ nokritis no debesīm, putns apsēdās
Viņa acis bija rubīna krāsā
Un spalvas nakts krāsā
Uz savas mirdzošās pieres, ar tūkstošiem uguņu
Kronētajam karaļputnam bija zils dimants
Ar savu knābi viņš pieskārās manam vaigam
Manā rokā viņš ieslidināja savu kaklu
Tieši tad es viņu atpazinu
Uznākot no pagātnes viņš atkal pie manis atnāca
Saki, putns, saki, aiznes mani
Atgriezīsimies kādreizējā pasaulē
Kâ kādreiz manos bērna sapņos
Lai lasītu, trīsot, zvaigznes, zvaigznes
Kâ kādreiz manos bērna sapņos
Kâ kādreiz uz balta mākoņa
Kâ kādreiz pirms ieslēgt sauli
Būt par lietus radītāju un darīt brīnumus
Melnais ērglis, trokšņojot ar spārniem
Pacēlās, lai aizlidotu atkal debesīs
Četras spalvas nakts krāsā
Viena asara vai varbūt zils rubīns
Man bija auksti, viņš man neatstāja nekā
Putns mani atstāja tikai ar manām skumjām
Kādā skaistā dienā vai varbūt naktī
Pie kāda ezera es biju aizmigusi
Kad pēkšņi pārplēšot debesis
Un nākot no nekurienes
Uzrodas melns ērglis