L'absinthe [Latvian translation]

Viņi dzēra absintu

Kâ mēdz dzert ūdeni

Vienu sauca Verlēns

Otrais bija Rembo

Lai radītu dzeju

Ūdeni nemēdz dzert

Tu neesi Verlēns

Tu neesi Rembo

Bet kad tu saki “Es tevi mīlu”

Ak mans dievs, cik tas ir skaisti

Daudz skaistāk nekâ dzeja

Ko rakstīja Verlēns un Rembo

Tomēr, lai man patiktu gaidīt

Vēl un tad vēl

Mīlestības dziesmu

Kad pilsētā līst

Mīlestības dziesmu

Kad līst manā sirdī

Un lai dvēsele būtu iereibusi

Un lai vijoles raudātu

Es tomēr gribu to dzirdēt

Vēl un tad vēl

Tu zini, ka tā mani kaitina,

Kâ piedzēries kuģis,

Dziesma, ko rada

Tie, kas mīl viens otru un no tā mirst

Un ja mana dvēsele ir iereibusi

Tu noslaucīsi manas asaras

Viņi dzēra absintu

Kâ mēdz dzert ūdeni

Bet viens bija Verlēns

Otrais bija Rembo

Lai radītu dzeju

Ūdeni nemēdz dzert

Šodien vārdus “Tevi mīlu”

Raksta divos vārdos

Beigušies gaŗi dzejoļi

Vārdu mūzika

No kuŗas apreiba Verlēns

No kuŗas apreiba Rembo

Tāpēc es gribētu pazīt

Šos zelta dzērienus

Kas reibināja viņu sirdis

Un kas reibināja viņu bēdas

Ak, ļauj man tos pazīt

Šos zelta dzērienus

Kas mums reibina sirdis

Un tek mūsu dzīslās

Un ielej man tos iedzert

Vēl un tad vēl

Lūk, lai es apreibtu

Esmu tavs piedzēries kuģis

Ar tevi, es dreifēju

Es mīlu un no tā mirstu

Absinta tvaiki mani aizmiglo

Es redzu ziedus, kas kāpj

Pa aizskaru samtu

Kāds tad ir šis augs

Smags kâ elsiens

Tie ir viņi, kas atgriežas

Vēl un tad vēl

Ziemas ledainajā vējā

Sadzirdi viņus, viņi velkas

Verlēna pakārtie

Rimbo noslīkušie

Ko nāve ir sastindzinājusi

Sēnas melnajos ūdeņos

Man sāp viņus dzirdēt

Vēl un tad vēl

Ak, lai šis piedzēries kuģis

Mūs ved dreifā

Lai tas nogrimst ūdens dzīlēs

Un ar tevi es mirstu

Mēs dzērām absintu

Kâ mēdz dzert ūdeni

Un es tevi mīlu, es tevi mīlu

Ak mans dievs, cik tas ir skaisti

Daudz skaistāk nekâ dzeja

Ko rakstīja Verlēns un Rembo