Piesēdiesi, Vēja māte
Sausas egles galiņā
Kamēr mani bāleliņi
Pāri ies jūriņai
Minat, brāļi, zobentiņus
Šai zemēi stāvēdami
Tā mīsim naideniekus
Citā jūras maliņā
No Dzintares, Vārtājas pilskalniem
600 kuršu ir nākuši jūras krastā:
Mirdz cirvji un zobeni, kara karogi pland
20 kuģu garajos mastos
Ilgs pagājis laiks kad tie pēdējo reizi siru gaitās gājuši
Līdz ceļiem ūdenī iebridis stāv sirmais krīvs
Pret debesīm upura asīnīm slacīto cirvi pacēlis
Viņš varenā Pērkona vārdu skaļi sauc
Un lūdz lai sūta tas laimi šajā gaitā
Skanot ragiem un taurēm, vīri grūž kuģus jūrā
Vecs karotājs aizsāk seno kara dziesmu:
"Mēs esam kurši — vīri no dzintara zemes
Jūras tāles mūs sauc!
Kā naidnieki kāpj mūsu krastos
Tiem atriebt mēs braucam
Un uz ilgiem laikiem lai mūsu smagās vāles tie atmin
Un lūdz savu dievu:
Ak, kungs, pasargi mūs no kuršiem!"