Šādi sāpējis man nav nekad
Gaiss tik auksts, apkārt tukšums bezgalīgs
Nekas vairs nav kā agrāk, viss mainījies
Drūma tumsa par visu zemi slīkst
Tev līdzi devos es, lai sargātu
Bet tavs ceļš veda tur, kur liegts iet man
Šīs slogs neizturami pie zemes spiež
Taču klusa balss domās manās skan
Remdēt var postu šo
Īsteno tik to, ko liek tev darīt sirds
Vai rīts uzausīs pēc tumsas šīs?
Saskatīt cerību nevaru
Kā atrast īsto ceļu es nezinu
Mans uzticamais atbalsts biji tu
Piecelties varēšu
Es atlabšu, ja darīšu vien to, ko liek man sirds
Daudziem tas līdzēt spēs
Tāpēc izvēlos es to, ko liek man sirds
Baidos vērties nākotnē
Baidos domāt es par to
Rīkoties apņēmos, ir kļūdas jālabo
Nebaidos ne no kā
Došos gaismas virzienā
Bet to, ko liek man sirds
Un kad kļūst gaišs pamalē
Skaids būs, ka it nekas nebūs tā kā pagātnē
Bet es rīkošos, es apsolos veikt to, ko liek man sirds