Rasa, mana sidrabrasa,
tâ kâ lietus novizēja,
tâ kâ lietus nozibēja,
raidiraidaidā.
Es izbridu dziļu zāli,
zirneklīti meklēdama,
zirneklīti skatīdama,
raidiraidaidā.
Nevērp, nevērp zirneklīti,
pilnas malas smalku tīklu,
pilnas malas smalku slazdu,
raidiraidaidā.
Es palūdzu zirneklīti,
lai aizdeva zīda tīklu,
ar ko rasu sagūstīt,
raidiraidaidā.
Zirneklītis zīda tīklu
man par velti vis nedeva,
tīklā mani vilināja,
raidiraidaidā.
Man tagad ir smalki tīkli,
ar ko ķeršu rīta rasu,
lai tā projām nezibēja,
raidiraidaidā.
Man gan teica tie ļautiņi:
tā vairs nava sidrabrasa,
kas guļ tīklā sagūstīta,
raidiraidaidā.