Kad vēji kalnos rāpjas lyrics

Kad vēji kalnos rāpjas,

kad balti biezi snieg,

tad tikai rudens roze

joprojām neaizmieg.

Tā guļ uz klusās zemes

kâ asins piliens sārts,

kâ ilgi, ilgi glabāts

un nepasacīts vārds.

Kâ dāvana, kâ brīnums

tās karstā smarža plūst

un manas zemes sirdij

visapkārt ledus kūst.

Un putni pārnāk mājās,

un paceļ lapas zars,

un grūta sala vidū

ir modies pavasar's.

Vēl kalnos mājo ziema,

bet, kamēr dzīve rit,

pa visiem ceļiem smarža

nāk līdz mūs pavadīt.