Kad, šķiroties no tēva mājām
Sirds atvadoties sāpes jūt
Man tālam ceļam jāaun kājas
Lai brīvību var latviet's gūt
Jel cīnies, draugs, lai latvju tauta
Vēl brīvīb's sauli redzēt var
Kad šķiroties vēl meičas acīs
Kā dārgas pērles as'ras mirdz
Vai pārnākt lemts, kas gan to sacīs
Tik dziļā mīlā kvēlo sirds
Jel cīnies, draugs, lai latvju zobens
Pret ienaidnieku spoži mirdz
Pēc cīņas nenākšu kad mājās
Daudz nesēro pēc manis, draugs
Tik iedomā, ja labi klājas
Daudz uzvaru priekš tevis gūts
Jel neskumsti, ja nepārnākšu
Dēļ latvju brīves mirt nav grūt
Sniedz roku sveicienam, ardievu
Jau kara kumeļš seglots man
Tik vēlreiz atceries to dienu
Kad kaujā sauca kara zvans
Jel neraudi, ja nepārnākšu
Jo kara laukā paliek daudz...