Man smagi bij līdz asarām,
Man bij’, kā zaudētu es prātu
Te jutu es, kāds klusiņām,
Pie manas gultas nāca klāt(u).
Un noliecās kā pavasars,
Pār mani diena, nakts lai slābtu,
Te jutu es, tas bij’ Tavs gars,
Kas nācis bij’, lai mani glābtu.
Jo Tu nāc tikai tad,
Kad vairs negaidu to,
(negaidu to)
Un Tu sauc tikai tad,
Kad vairs negribu to.