Cilvēki man ir teikuši, ka Parīze ir tik maģiska
Ka visromantiskākās sirdis
Ļaujas padoties tās skaistumam, tu zini
Bet man noteikti bija jāredz traģiskākā puse
Kur nabagie izdzīvo bez piķa
Uz ietvēm ar zīdaiņiem un bērnu rātiņiem
Dekorāciju aizmugurē
Pastkartītes otrā pusē
Trīs miljoni skudru, kas skraida
Galvaspilsētas klēpī
Pilsētas ugunis
Tev stāsta savu stāstu
Tās mums dod mazliet cerības
Es jūs skūpstu stipri no Panamas*
Mētro dzied, debesis ir pelēkas
Asfalta krāsā
Tas nav īsti tas, par ko man stāstīja
Es jūs skūpstu stipri no Panamas
Laimīgie cilvēki nav no šejienes
Katrs meklē savu vietu
Panamas (Parīzes Maskačkas) ielās
Man aprakstīja Parīzi
Kâ skaistu dzeju
Monmartrā dzied bohēma
Mīlētāji skūpstās zem Eifeļtorņa
Bet es veltīju laiku, lai izstaigātu vietas
Kur dzīvo cilvēki, kuŗus dzīve ir nospiedusi
Dažu cilvēku acīs cerība mirst
Visa dekorāciju aizmugure
Pastkartītes otrā puse
Trīs miljoni skudru, kas skraida
Galvaspilsētas klēpī
Pilsētas ugunis
Tev stāsta savu stāstu
Tās mums dod mazliet cerības
Es jūs skūpstu stipri no Panamas
Mētro dzied, debesis ir pelēkas
Asfalta krāsā
Tas nav īsti tas, par ko man stāstīja
Es jūs skūpstu stipri no Panamas
Laimīgie cilvēki nav no šejienes
Katrs meklē savu vietu
Panamas ielās
Es staigāju pa Panamu
Es staigāju pa Panamu
Es staigāju pa Panamu
Es jūs skūpstu stipri no Panamas
Mētro dzied, debesis ir pelēkas
Asfalta krāsā
Tas nav īsti tas, par ko man stāstīja
Es jūs skūpstu stipri no Panamas
Laimīgie cilvēki nav no šejienes
Katrs meklē savu vietu
Panamas ielās
Panamas ielās
Katrs meklē savu vietu
Panamas ielās