Es tev melotu
Ja es tev teiktu, ka par to neesmu domājis
Ja es tev teiktu, ka to neesmu gribējis
Iegaumēt viņas ielas nosaukumu
Ja es tev teiktu
Mana mīlestība, ka es neko neesmu jutis
Neko neesmu dzirdējis šajos nepateiktajos vārdos
Ka uz viņas klusēšanu neesmu smaidījis
Es tev melotu
Es tev melotu
Ātri, es krītu
Vai tu mani vēl ieraudzīsi?
Vai tu būsi lejā
Lai aizvestu mani tur, es nezinu kur
Tur, kur es nemēdzu iet?
Tad ātri, es krītu
Kâ marionete bez strīķa
Pārāk brīvs un pārāk trausls
Es meklēju tavu roku mākoņos
Lai noķertu tavu tēlu
Es tev melotu
Ja es tev teiktu acu dziļumos
Ka tavas asaras ir tecējušas velti
Ka šī meitene tikai pagāja gaŗām
Es tev melotu
Un tomēr es, es esmu melojis sev
Ticot, ka mēs esam drošībā
Iztēlojoties, ka mēs esam stiprāki par dzīvi
Bet šīs lietas
Mēs tās nezinām
Ātri, es krītu
Vai tu būsi lejā?
Vai tu mani gaidīsi
Lai aizvestu mani tur, es nezinu kur
Lai mani atvestu pie tevis?
Tad ātri, es krītu kâ marionete bez strīķa
Mūsu stāsts, kas rit
Es meklēju tavu roku mākoņos
Lai nepāršķirtu lapu
Es tev melotu
Bet kam vēl varētu es to teikt
Šoreiz tiešām tevi nenododot?
Klusums dažreiz ir sliktāks
Ātri, es krītu
Vai tu būsi lejā?
Vai tu mani savāksi
Lai aizvestu mani tur, es nezinu kur
Lai mani atvestu pie tevis?
Tad ātri, es krītu
Kâ lidojošs putns
Kas sašauts šeit, tieši sirdī
Un kas sev jautā vēl: kāpēc
Viņš gāja šeit.