Man ir bail, ka tas neliks man mieru,
ka tas sāksies no jauna
Man ir bail aizmirst
sāpes, ko tas nodara.
Kâ atbilde
uz trūkumu un prombūtni
ap pieciem vakarā,
kad debesis aiziet.
Pat ja tas neliek mieru
manai dzīvei un veselajam saprātam,
es nevaru
no tā tikt vaļā tik vienkārši.
Tu atnāc un tas sākas no jauna
Es gribu vēl ticēt veiksmei
Es mānu sevi acīmredzamā priekšā
Pat ja man ir bail, es esmu mana sirds,
kas vienmēr aizlido
pretī ilgajam klejojumam
nekurienes vidū,
kur mīlestība noslīkst.
Man ir bail no tā, ko nodara
dziļš klusums
Man ir bail no tavas balss,
kas neatbild
Man ir bail no uzticības,
nodevīgas un nezinošas,
kas pret “kāpēc” mūri
atduŗas uzreiz
Tu atnāc un tas sākas no jauna
Es gribu ticēt vēl veiksmei
Es mānu sevi acīmredzamā priekšā
Pat ja man ir bail, tu esi mana sirds
Man ir bail, ka tas neliks man mieru,
ka tas sāksies no jauna
Kad laime ir šeit,
visu sagraut tevis dēļ…