Es nesapņoju vairs, es nepīpēju vairs
Es pat vairs neuzsāku attiecības
Man ir draņķīgi bez tevis, man ir pretīgi bez tevis
Esmu kâ bārene kopīgā guļamtelpā
Man vairs nav vēlmes dzīvot manu dzīvi
Mana dzīve beidzas, kad tu aizej
Man vairs nav manas dzīves, un pat mana gulta
Pārvēršas par stacijas peronu
Kad tu aizej
Es jūku prātā, pilnīgi traka
Kâ toreiz, kad mana māte gāja ārā vakarā
Un mani atstāja vienu ar manu izmisumu
Es jūku prātā, pavisam traka
Tu atnāc nezin kad
Tu aizej nezin kur
Un tas ilgst gandrīz divus gadus
Kopš tev ir vienalga
Kâ pie klints, kâ pie medījuma
Esmu pieāķējusies tev
Esmu nogurusi, esmu izsmēlusies
Izlikties, ka esam laimīgi, kad viņi ir šeit
Es dzeŗu katru nakti, bet visiem viskijiem
Man liekas, ir vienāda garša
Un visi kuģi nes tavu karogu
Es nezinu vairs kur iet, tu esi visur
Es jūku prātā, pilnīgi traka
Es leju savas asinis tavā ķermenī
Un esmu kâ beigts putns, kad tu guli
Es jūku prātā, pavisam traka
Tu esi atņēmis visas manas dziesmas
Tu esi izsmēlis visus manus vārdus
Tomēr man bija talants tavas ādas priekšā
Šī mīlestība mani nogalina un, ja tas turpināsies
Es nobeigšos viena ar sevi
Pie radio, kâ muļķa skuķis
Klausoties pati savu balsi, kas dziedās
Es jūku prātā, pilnīgi traka
Kâ toreiz, kad mana māte gāja ārā vakarā
Un mani atstāja vienu ar manu izmisumu
Es jūku prātā, tâ ir, esmu traka
Tu esi atņēmis visas manas dziesmas
Tu esi izsmēlis visus manus vārdus
Un man sirds ir pilnīgi traka
Aplenkta ar barikādēm, tu dzirdi? Es jūku prātā