Je ne sais pas son nom [Latvian translation]

Es nezinu viņa vārdu, viņš nezina manējo

Viņš ir kâ dziesma, meldiņš, kas pielīp

Viņš redz to, ko mana iztēle nekad

Neizgudrotu no ilūzijām

Viņš ir pagalmā pretī, es trešajā stāvā

Kâ sapnis, kas peld uz mākoņa

Viņš uzliek savu otu uz laika līnijas

Un viss atkal kļūst skaists vienā mirklī

Viņš zīmē vārdus, atklāj niances

Pārvērš nesmuko skaistā, izdzēš neesamību

Viņš pieliek krāsu, sarkano, spilgti zilo

Viņa sirds ir dūna, viņa acis ir bezgalīgās debesis

Es neuzdrošinos viņam teikt, ka viņš ir mans visums

Ka viņš ir tas, ko es alkstu, tas, ko es neprotu izdarīt

Tas, kā man trūkst, lai dotos tur, kur garlaicība zūd

Viņa pasaule ir mana elpa, otra gaisma

Viņš zīmē vārdus, atklāj niances

Pārvērš nesmuko skaistā, izdzēš neesamību

Viņš pieliek krāsu, sarkano, spilgti zilo

Viņa sirds ir dūna, viņa acis ir bezgalīgās debesis

Un es sevi rakstu viņā kâ stāstu bez gala

Viņa nakšu saule, kas sasilda manas rokas

Esmu viņa upēs, esmu akmeņi un ūdens, kas tek

Esmu viņa ōkeans, viņa jūras, vilnis, kas viņu apskauj

Esmu viņa upēs, esmu akmeņi un ūdens, kas tek

Esmu viņa ōkeans, viņa jūras, vilnis, kas viņu apskauj

Es nezinu viņa vārdu, viņš nezina manējo