Man nesanāk
Pateikt “Uz redzīti!”
Tieši acīs.
Tumsā
Bez tava skatiena
Es varbūt varētu labāk
Nedusmojies uz mani
Ja es tev liekos gļēvs
Par visu, ko es sabojāju
Es sev dažreiz saku
Ka tas ir no bailēm būt laimīgam
Es neprotu runāt par mīlestību
Es neprotu lūgt piedošanu
Man vienmēr ir bail būt lejā
Ka tu mani gaidītu
Un tad es tevi būtu pievīlis
Vajadzēs vienmēr starp mums
Neblēdīties un nemelot
Nē
Bet vai savā sirdī tu spētu
Man sejā pateikt, ka
Ka tu mani vairs nemīli?
Man nesanāk aiziet projām
Sev pateikt, ka tas būtu labāk
Es nevaru skūpstīt rokas
Un vēl mazāk skūpstīt acis
Nedusmojies uz mani
Ja man trūkst drosmes
Ja es sapņoju par citu ceļojumu
Ja katru reizi es allaž aizlaižos
Es neprotu runāt par mīlestību
Es neprotu lūgt piedošanu
Man vienmēr ir bail būt lejā
Ka tu mani gaidītu
Un tad es tevi būtu pievīlis
Vajadzēs vienmēr starp mums
Neblēdīties un nemelot
Nē
Bet vai savā sirdī tu spētu
Man sejā pateikt, ka
Ka tu mani vairs nemīli?