Jau sūra elpa kļavu lapas zārdo,
ir apklusušas putnu žēlabas,
un plaši vērtos zilpelēkos vārtos
kliedz dzērvju kāsis rūgtas atvadas.
Pār kailiem laukiem balta migla klājas,
un tumšā zālē salta lāse krīt,
tur, lūkodamies bezgalīgās tālēs,
raud dārzā slēpies vēlais rudentiņš.
Jā, bija rīti lakstīgalu pilni
un pilni mīlas, tagad miņa vien,
tur pamalē aiz tumšiem egļu siliem
šurp nesteigdamās balta ziema brien.
Pār kailiem laukiem balta migla klājas,
un tumšā zālē salta lāse krīt,
tur, lūkodamies bezgalīgās tālēs,
raud dārzā slēpies vēlais rudentiņš.