Ja sirdis prastu runāt,
Tad mana sāktu kliegt
Tā nerimstās ne mirkli
Pat naktī neiemieg
Tāpat kā saule aust un riet
Kad apstāsies, tad laiks būs iet
Uz prombūtni,uz atgriešanos,
Sākšanos un nebeigšanos
Piedz.
Kad sirdis runā klusē prāts,
Mans tēls nav īsts, tas ir izdomāts
Nespēju lidot, man ir tikai viens spārns
Tas otrs vēl nav izdomāts
Kad sirdis runā klusē prāts
Par prombūtni,par atgriešanos,
sākšanos un nebeigšanos
Bet tagad tukšie vārdi,
Kas viens pēc otra birst,
Tie it nemaz nav dārgi,
Bet kāds pārdos un kāds pirks
Par zeltu vēlreiz nepiedzimst
Jo vairāk grābj,jo dziļāk grimst
Tukšumā un pazušanā,
Aklumā un aizmirstībā
Piedz.
Kad sirdis runā klusē prāts,
Mans tēls nav īsts, tas ir izdomāts
Nespēju lidot, man ir tikai viens spārns
Tas otrs vēl nav izdomāts
Kad sirdis runā klusē prāts (jej,jeej,jeeej,jeeej)
Par prombūtni, par atgriešanos,
Sākšanos un nebeigšanos