J'y crois encore [Latvian translation]

No šejienes nekas nerunā, nekas nekustās

Apstāšanās uz dzīvā ekrāna

Izolēta un uzvarēta, bez šaubām garīgi slima

Nav pat pukstu

Man gribētos, lai mani pavadītu

Es nepazīstu vairs cilvēkus

Viena sava naida dziļumos

Sāpes ir mans pēdējais mīļākais

Vajadzētu, lai es pieceltos

Elpotu un soļotu uz priekšu

No jauna būvēju aprakto krastmalu

Pāri savām plūstošām smiltīm

Un atcerētos par to

Kas vairs īsti neeksistē

Atkal kļūtu par dumpinieci

Un par zvēru, ko uzvarēja bērns

Es tam vēl ticu

Mēs dzīvojam tik ilgi, kamēr esam stipri

Mums ir tik daudz ticības, ka mēs aizmiegam

Ar kaislību sirdī

Es tam vēl ticu

Uz visiem laikiem, līdz nāvei

Klusumam nebija taisnība

Es tam vēl ticu

Un lai telpa, kur es nīkstu,

Pavisam izzūd

Kad atklātās debesis ceļ manī

Dvēseli un milzīgu saviļņojumu

Lai pagrieztos bez kustības

Lai pa īstam tiktu galā ar savu pagātni

Lai uzspļautu visam, kas sāpina

Lai atvestu nākotni uz šodienu

Es tam vēl ticu

Mēs dzīvojam tik ilgi, kamēr esam stipri

Mums ir tik daudz ticības, ka mēs aizmiegam

Ar kaislību sirdī

Es tam vēl ticu

Uz visiem laikiem, līdz nāvei

Klusumam nebija taisnība

Es tam vēl ticu

Es tam vēl ticu

Uz visiem laikiem, līdz nāvei

Klusumam nebija taisnība

Es tam vēl ticu