Es ilgi klausījos strūklaku ūdeni tekam
Es klausījos vēju bezgalīgi dziedam
Sirdsmiera viļņi, tik seni, cik es atceros
Bērnība ir milzīgs ōkeans
Es sapņoju ilgus gadus, ilga vienaldzība
Kur nekas nenotiek, bet kur nekas netiek aizmirsts
Es gāju bezkaislīgi un nepazīstot ne mazāku trūkumu
Tikai sastopot tevi esmu sapratusi
Es gaidīju, es gaidīju
Es gaidīju tavu skatienu, lai izskaidrotu beidzot
Kāpēc bija šie “uz redzēšanos”
Visā šajā gaŗajā ceļā
Es gaidīju, es gaidīju
Tava ķermeņa valsti, tavu roku pieskārienu
Mans maigais kompass, mana polārzvaigzne
Manas rītdienas jēga
Es saskāros ar apjukumu, pusaudzēm
Šaubām, spēlēm, sliktām ietekmēm
Es atceros triecienus, mūziku un vārdus no Francijas
Kādreizējos mīļākos
Ir labi daudz dzīvju, ko baro mācības vai zinātne
Likteņi no piedzīvojumiem, ierakstiem un naudas
Dzīves no rakstīšanas, ceļojumiem vai sapņiem par varu
Es par to biju domājusi šad un tad
Klausoties vēju
Es gaidīju, es gaidīju
Es gaidīju tavu skatienu, lai izskaidrotu beidzot
Kāpēc bija šie “uz redzēšanos”
Visā šajā gaŗajā ceļā
Es gaidīju, es gaidīju
Es gaidīju tavu mīlestību
Tavu skaistu mīlestību
Es gaidīju, lai beidzot dzīvotu
Dodot savā kārtā
Es gaidīju