Palīdzi man, ir tā it kā sienas iegrimst.
Dažreiz es vēlos padoties,
Bet es vienkārši nevaru,
Jo tas nav manās asinīs (manā dabā).
Guļot uz vannas istabas grīdas, neko nejūtot,
Esmu nomākts un nedrošs, dod man kaut ko,
Kas varētu mani lēnām nomierināt.
Vienkārši iedzer, un tu jutīsieties labāk!
Vienkārši ved viņu mājās pie sevis, un tu jutīsieties labāk!
Turpini man teikt, ka kļūs labāk...
Vai kādreiz paliek labāk?
Palīdzi man, ir tā it kā sienas iegrimst!
Dažreiz es vēlos padoties,
Nevienas zāles nav pietiekami spēcīgas.
Kāds palīdziet man!
Jūtos kā ne savā ādā.
Dažreiz es vēlos padoties,
Bet es vienkārši nevaru,
Jo tas nav manās asinīs,
Jo tas nav manās asinīs.
Es atkal šķirstu telefonu, juzdamies noraizējies.
Bail atkal būt vienam, es to ienīstu.
Es cenšos atrast veidu, kā nomierināties, nevaru paelpot, ak.
Vai ir kāds, kas varētu...
Palīdzi man, ir tā it kā sienas iegrimst!
Dažreiz es vēlos padoties,
Nevienas zāles nav pietiekami spēcīgas.
Kāds palīdziet man!
Jūtos kā ne savā ādā.
Dažreiz es vēlos padoties,
Bet es vienkārši nevaru,
Jo tas nav manās asinīs,
Jo tas nav manās asinīs.
Man ir vajadzīgs kāds!
Man ir vajadzīgs kāds!
Kāds, kas man palīdzētu.
Man ir vajadzīgs kāds!
Tas nav manās asinīs.
Palīdzi man, ir tā it kā sienas iegrimst!
Dažreiz es vēlos padoties,
Bet es vienkārši nevaru,
Jo tas nav manās asinīs.
Jo tas nav manās asinīs,
Jo tas nav manās asinīs.
Man ir vajadzīgs kāds!
Tas nav manās asinīs.
Man ir vajadzīgs kāds!
Tas nav manās asinīs.