Lai apstātos, man vajag Ķīnas mūri,
Vai vismaz stingru dūri
Uz sarkankoka galda,
Jo manas iekaisušās domas
Ir otrā plāna lomas
Ne pārāk labā izrādē:
I love you! Do you love me too?
I love you! Do you love me too?
I love you! Do you love me too?
Bet, iespējams, man vajag tikai vienu,
To žilbinoši balto sienu,
Tiem zināmajiem vārdiem,
Ko ieskrāpēt ar sirdsapziņas iesmu,
Ar sirdsapziņas iesmu,
Kā svešvalodā dziesmu:
I love you! Do you love me too?
I love you! Do you love me too?
I love you! Do you love me too?