1
Protams, te nav Senas
Te nav Vensēnas meža
Tomēr vienalga ļoti jauki ir
Gētingā, Gētingā
2
Nav krastmalu un nav veco dziesmu
Kas sūkstās un kas velkas
Bet mīlestība tur plaukst tâpat
Gētingā, Gētingā
3
Viņi zina labāk nekâ mēs, man liekas
Mūsu Francijas karaļu vēsturi
Hermanis, Pēteris, Helga un Hanss
Gētingā
4
Un lai neviens neapvainotos
Bet mūsu bērnības pasakas
"Reiz bija" sākās
Gētingā
5
Protams, mums ir Sena
Un tad mūsu Vensēnas mežs
Bet, ak Dievs, cik rozes ir skaistas
Gētingā, Gētingā
6
Mums ir mūsu blāvi rīti
Un Verlēna drūmā dvēsele
Viņiem arī šeit ir skumjas
Gētingā, Gētingā
7
Kad viņi nezina ko teikt
Viņi paliek turpat smaidot
Bet mēs viņus tâpat saprotam
Gētingas gaišmatainos bērnus
8
Un jo trakāk tiem, kas brīnās
Un lai man citi piedod
Bet bērni ir vienādi
Parīzē vai Gētingā
9
O, izdariet, lai nekad nepienāktu
Naida un asins laiki
Jo ir cilvēki, ko es mīlu
Gētingā, Gētingā
10
Un ja reiz ieskanētos trauksme
Ja būtu jāķeŗas pie ieročiem
Mana sirds lietu asaras
Par Gētingu, par Gētingu
11
Tomēr vienalga ļoti jauki ir
Gētingā, Gētingā
12
Un ja reiz ieskanētos trauksme
Ja būtu jāķeŗas pie ieročiem
Mana sirds lietu asaras
Par Gētingu, par Gētingu