Mums katram ir sava lipīga melōdija
Kāda veca apkakle, kas nav ērta
Grūta atgriešanās pēc atvaļinājuma, somiņas smaka
Mūsu atmiņās, mums visiem ir
Visas šīs lietas, kas ilgst un velkas
Kāds vecs Sentetjēnas plakāts
Vārdi, kas mūs ir sagrāvuši
Noraidījumi “Labāk paliksim par draugiem”
Visi šie akmeņi, uz kuŗiem mēs atbalstāmies
Un kas būvē no mums ēku
Mums visiem ir prāta dzīlēs
Visas šīs pamatlietas
Visi šie akmeņi, izmētātie pagātnē
Kas mūs spiež un kas liek mums augt
Paslēptie šeit, prāta dzīlēs
Tās ir pamatlietas
Mums visiem ir kāda laba ābolkūkas smarža
Kāda superīga rudens dziesma
Kāds vecs gaitenis, kas iedveš bailes
Mūsu atmiņās, mums visiem ir
Kāda mīlule skolā
Cilvēku vārdi, kas pēkšņi nāk atmiņā,
Skatoties vecās klases bildes
Tas, kas mūs izglītoja, mūs ceļ
Visi šie akmeņi, uz kuŗiem mēs atbalstāmies
Un kas būvē no mums ēku
Mums visiem ir prāta dzīlēs
Visas šīs pamatlietas
Visi šie akmeņi, izmētātie pagātnē
Kas mūs spiež un kas liek mums augt
Paslēptie šeit, prāta dzīlēs
Tās ir pamatlietas
Ja kādreiz es zaudēšu skaņojumu
Pat pazudis, dezorientēts
Es likšu skanēt stīgai
Notij, uz kuŗas es esmu izaudzis
Visi šie akmeņi, uz kuŗiem mēs atbalstāmies
Un kas būvē no mums ēku
Mums visiem ir prāta dzīlēs
Visas šīs pamatlietas
Visi šie akmeņi, izmētātie pagātnē
Kas mūs spiež un kas liek mums augt
Paslēptie šeit, prāta dzīlēs
Tās ir pamatlietas
Mums visiem ir visas šīs pamatlietas