Es neesmu dubļus bridis - es pats bijis dubļi, ko brien.
Viss, ko vēlos pie akas - mazgāties ilgi, tik vien.
Mazgāties ilgi līdz nāvei - tīrs ūdens, tīrs ūdens un smilts.
Locīsies akas vinda kâ Dieva elkonis silts.
Tad vēlos es asinis vemt un izvemt to čūsku, kas manī,
Lai pļavās es drīkstētu iet ar māsiņu jērus ganīt,
Ar brālīti stabules maukt, un baznīcas tornī kāpt zvanīt,
Un pierunāt Dievu, lai ņem par eņģeli mani.
Es neesmu mēslus mēzis - es pats bijis mēsli, ko mēž.
Viss, ko vēlos, lai māte pie akas man līdzās sēž.
Rokās lai, māmiņ, tev dvielis, balts dvielis, balts dvielis, vēss lins.
Tevis dēļ esmu kāvies, māt, sirds mana smaga kâ svins.
Tad vēlos es asinis vemt un izvemt to čūsku, kas manī,
Lai pļavās es drīkstētu iet ar māsiņu jērus ganīt,
Ar brālīti stabules maukt, un baznīcas tornī kāpt zvanīt,
Un pierunāt Dievu, lai ņem par eņģeli mani.
Tad vēlos es asinis vemt un izvemt to čūsku, kas manī,
Lai pļavās es drīkstētu iet ar māsiņu jērus ganīt,
Ar brālīti stabules maukt, un baznīcas tornī kāpt zvanīt,
Un pierunāt Dievu, lai ņem par eņģeli mani.
Un pierunāt Dievu, lai ņem par eņģeli mani.