Pavadīt bezmiega naktis sapņos
Ko feju pasakas tev iztēloties liek
Pazaudēt bērnību uz ielas
Pieviltās ilūzijas zūd nemanot
Nokrist zemāk par putekļiem
Uz visas zemes
Vēloties vien klusumu
Atmest visu līdz pat savai cieņai
Neko vairs neprasot
Kâ tikai, lai pienāktu beigas
[1.piedziedājums]:
Un kādu dienu sieviete
Kuŗas skats tevi skaŗ
Tevi iznes uz saviem pleciem
Kâ viņa nes pasauli
Un ar pēdējiem spēkiem
Dziedē ar savām rūpēm
Tavas dziļākās brūces
Tad kādu dienu sieviete
Liek savu roku tavā
Lai tev pateiktu kaut ko
Jo viņa nes šo pasauli
Un ar visu savu būtību
Tev pierāda, ka tevi mīl
Ar mīlestību, kas viņu pārpilda
Dienu pēc dienas tev uzticas
Ar visu pacietību
Tevi atkal ceļ kājās
Lai atrastu sevī nākotni varbūt
It īpaši vēlmi būt
Tas, ko viņa no tevis gaida
[2.piedziedājums]:
Un kādu dienu sieviete
Kuŗas skats tevi skaŗ
Tevi iznes uz saviem pleciem
Kâ viņa nes pasauli
Un ar pēdējiem spēkiem
Dziedē ar savām rūpēm
Tavas dziļākās brūces
Tavas dziļākās brūces
Un kādu dienu sieviete
Liek savu roku tavā
Lai tev pateiktu kaut ko
Jo viņa nes šo pasauli
Un ar visu savu būtību
Tev pierāda, ka tevi mīl
Ar mīlestību, kas viņu pārpilda
Ar mīlestību, kas viņu pārpilda
Un reiz sieviete
Kuŗas skats tev pieskaŗas
Pieliek pie savām lūpām
Mazas pasaules pieri
Un līdz savai būtībai
Tai atdod visu, kas viņai ir
Katru soli, katru brīdi
Un līdz pasaules galam
Un līdz pasaules galam
[Čuksti]:
Līdz pasaules galam
Jo viņa nes šo pasauli