Abderaman, Martin, Dāvid!
Un ja nu debesis ir tukšas?
Tik daudz procesiju, tik daudz noliekto galvu
Tik daudz kapuču, tik daudz iedvesto baiļu
Tik daudz dēmagōgu no tempļiem un sinagōgām
Tik daudz saspiesto roku un uzspiesto lūgsnu
Tik daudz lūgsnu
(Dzinn!)
Kas atskan
Un ja turklāt
(Dzinn!)
Tur neviena nav?
Abderaman, Martin, Dāvid!
Un ja nu debesis ir tukšas?
Tik daudz stinguma
Un nomierinošas mūzikas
Tik daudz pretsāpju līdzekļu šajos dziedājumos
Tik daudz jautājumu un tik daudz mistēriju
Tik daudz līdzjūtības un tik daudz ieroču
Tik daudz lūgsnu
(Dzinn!)
Kas atskan
Un ja turklāt
(Dzinn!)
Tur neviena nav?
“Arur Hašem”, “Inša Allah”
“Hare Krišna”, “Aleluja”
Abderaman, Martin, Dāvid!
Un ja nu debesis ir tukšas?
Ja visas šīs trasējošās lodes
Visas šīs pistoles
Visas šīs neizglītotās sievietes
Šie bāreņi
Ja šīs izpostītās dzīves
Šīs izmirkušās acis
Ir tikai sekas senajai izpriecai
Nogalināt
Tik daudz lūgsnu
(Dzinn!)
Kas atskan
Un ja turklāt
(Dzinn!)
Tur neviena nav?
Tik daudz lūgsnu
(Dzinn!)
Kas atskan
Un ja turklāt
(Dzinn!)
Tur neviena nav?