Pareizi vai nē, es zinu pārāk daudz, lai tev ļautu teikt
Ka nav nekā skaistākā pasaulē par manu smaidu
It kâ rūgtu garšu es sajūtu, centīgi mēģinot
Saprast kāpēc es zaudēju
Savu dvēseli, meklējot tevi; ko tu mēģini slēpt?
Un ko līdz eņģeļi, kas man būs jālūdz
Lai tava mīlestība mainās pretī mūžībai
Dīvainas sāpes; man tās jāizdzēš
Bet dod man mazliet sevis
Iekams aizej, iekams mani pamet
Man tiešām nav izvēles, tu man piesaki kaŗu
Es to negaidīju, es virzos uz elli
Turklāt man nav drosmes
Lai tam noticētu vai to pieņemtu
Es zaudēju sevī visas cerības, centīgi cīnoties
Tu mani pameti
Un ko līdz eņģeļi, kas man būs jālūdz
Lai tava mīlestība mainās pretī patiesībai
Dīvainas sāpes; man tās jāizdzēš
Bet dod man mazliet sevis
Iekams aizej, iekams mani pamet
Es nezinu vairs kâ runāt par pagātni
Nepasakot tavu vārdu
Pavisam viens savā mītnē,
vai laiks dos man prātu?
Nē, es neiemācīšos iztikt bez tevis
Un jo sliktāk, ja mīlestība ir cīņa
Es neatkāpjos
Un ko līdz eņģeļi, kas man būs jālūdz
Lai mūsu mīlestība mainās pretī mūžībai
Dīvainas sāpes; man tās jāizdzēš
Bet dod man mazliet sevis
Iekams aizej, iekams mani pamet
Es pratīšu tevi paturēt... Pretī mūžībai... Iekams mani pamet