Es zinu, visi mani nievā,
Es zinu, visi mani nīst.
Lai mani nīst, lai mani nievā
Vienalga man, vienalga man!
Pār kapiem laižas melnas vārnas
Un žēli ķērc: “Nav vērts, nav vērts!”
Es atspiežos uz kapa malas
Un saucu līdz: “Nav vērts, nav vērts!”
Kâ vēja dzīti mākonīši,
Tâ manas domas tālu klīst,
Pēc kaut kâ cēla, nezināma
Sirds ilgojas, sirds ilgojas.
Lai novīst visas manas rozes,
Lai izgaist visas cerības,
Es varu raudāt, varu atkal smieties,
Vienalga man, vienalga man...