Es sirdi izrauju
Un aizmetu to suņiem,
Jo sirdī nemiers mīt,
Kas mīlai allaž vēlīgs.
Es sirdi izrauju
Un aizmetu to suņiem,
Lai krūtīs mājotu
Vien ienaids asi dzēlīgs.
Es sirdi izrauju
Un aizmetu to suņiem,
Lai krūtīs mājotu
Vien ienaids asi dzēlīgs.
Ko vēl lai mīlē sirds,
Kas nievātā un smieta?
Tā savās ciešanās
Jau top kā akmens cieta.
Ja pienāks kādreiz laiks,
Kad sirds vairs nebūs lieka,
Es strauji vairīšos
Tad projām tāda prieka.
Ja pienāks kādreiz laiks,
Kad sirds vairs nebūs lieka,
Es strauji vairīšos
Tad projām tāda prieka.
Es sirdi izrāvu
Un aizmetu to suņiem
Lai suņi plosa to,
Kas plosījis reiz mani.
Es brīdi noskatos,
Kas prieku dara suņiem,
Lai šausmas gavilē
Kā baigi posta zvani.
Es brīdi noskatos,
Kas prieku dara suņiem,
Lai šausmas gavilē
Kā baigi posta zvani.